Izlaist līdz saturam

Eriks Ādamsons “Smalkās kaites”.

aprīlis 10, 2010

Atkal esmu atpakaļ ar sen solīto noveļu krājuma apskatu “Smalkās kaites”. Krājums mani ieinteresēja, jo māsai obligātajā literatūrā tas bija jālasa un izlēmu izlasīt arī pats, jo jau pats nosaukums izklausījās ļoti intriģējoši.
Tātad, “Smalkās kaites” ir Erika Ādamsona noveļu krājums, kurā ir 14 noveles. Katrā no tām autors ir tēliem piedēvējis kādu smalku kaiti, jeb vājību pret kaut ko, apstākļu radītu sīkumainības uzliesmojumu, vai arī kādu īpaši pastiprinātu neparastu rakstura iezīmi. Pirms ķeros klāt noveļu apskatīšanai, vēlējos uzrakstīt par pašu grāmatas sējumu: izdevniecība “Valters un Rapa”, Mākslinieks Valdis Villerušs, kā arī noformējumam izmantots fragments no krājuma pirmizdevuma (1937) vāka, mākslinieks Anšlavs Eglītis (Kā arī bildē var redzēt, izdevums, ko es lasīju, ir jaunais izdevums, izdots 2007. gadā. Pēc manām domām, šis ir viens no skaistākajiem un ērtākajiem grāmatu izdevumiem, kādu esmu turējis savās rokās. Priekš manis izdevums ir ļoti svarīga grāmatas detaļa, jo esmu lasījis arī tādas grāmatas, kuru saturs ir lielisks, bet izdevums ir briesmīgs. Tātad, krājuma dizains ir arī viens no iemesliem, kāpēc es ieteiktu to izlasīt citiem.
Tagad gan pievērsīšos apskatam. Kā jau iepriekš minēju, es izlasīju visas 14 noveles un izvēlējos 5, par kurām vēlētos uzrakstīt. Izvēlēties nebija viegli un visu laiku mainīju savas domas, bet esmu nonācis līdz slēdzienam. Tātad, par šīm novelēm es rakstīšu:

*Jāšana uz lauvas;
*Lielas spodrības gaismā;
*X un Y;
*Stāsts par nagu
un
*Abakuka krišana.

Jāšana uz lauvas

Es izlēmu sākt ar šo noveli, jo tā bija mana favorītā no visa krājuma. Ja pievēršamies saturiskajam, tajā stāsta par univesrsitātes vēstures katedras jaunāko asistentu Teodoru Alperu, kurš vēlējās apciemot savu līgavu, franču liceja absolventi, Idu Vīksni, kura mājoja kāda attāla lauku kūrorta pansijā. Viņš nepabrīdināja Idu par savu apciemojumu, jo vēlējās viņai sagādāt pārsteigumu, taču kad pansijas īpašniece viņu informē par to, ka līgava pašlaik izgājusi uz sporta svētkeim, viss sākas. Tā kā Ida esot solījusi drīz būt atpakaļ, viņš izvēlējās palikt un pagaidīt. No šī brīža rakstnieks plaši apraksta tēla izjūtas un domu gājienu – Teodora piedēvētā smalkā kaite šajā gadījumā bija pilnīgi neloģiska un bez pamata radīta iedoma, ka viņa līgava Teodoru krāpj. Kopš brīža, kad viņam rodas šādas aizdomas, viņš ir gatavs meklēt un darīt jebko, tikai lai pierādītu sev, ka Ida pret viņu tiešām ir neuzticīga. Viņš sāk meklēt dažādus pavedienus un muļķīgas detaļas, no kuru atrašanas viņa prāts sāk izdarīt nepamatotus secinājumus un, jo vairāk laiks paiet šajā prāta fāzē, jo pārliecinātāks viņš kļūst, ka Ida viņu tiešām krāpj ar citu vīrieti.
Visvairāk novelē mani “uzrunāja” Ādamsona ģeniālā spēja ar plaši aprakstītām detaļām panākt lasītājā sajūtu, ka lai cik muļķīga un absurda varētu izlikties Teodora doma, to tomēr ir viegli saprast un savā ziņā pat atsaukties, jo, gaut gan man nekad nav bijusi tik traka un pārliecināta sajūta par potenciālu krāpšanu, vairāk vai mazāk, mums visiem ir bijušas tādas situācijas, kad mēs sākam domāt cita cilvēka vietā un izdaram nevajadzīgus secinājumus par gluži neloģiskām lietām.
Kā jau novelei pienākas, tās beigas protams bija neparedzamas un apgāza visus Teodora izdarītos secinājumus, acīmredzami, radot viņā vainas apziņu par šādām domām un rīcību. Šo noveli noteikti varu ieteikt izlasīt pilnīgi visiem.

Lielas spodrības gaismā

Šo noveli es neizvēlējos aprakstīt dēļ iemesla, ka tā man būtu patikusi. Godīgi sakot, es to uzskatīju par slimāko un nenormālāko noveli no visa krājuma. Nedaudz uzrakstīšu par tās stāstu, lai ir saprotams mans domu gājiens.
Rihards Beitāns ir jauneklis, kura apraksts liecina par to, ka viņš ir bezcerīgs dendijs ar nenormālu noslieci uz visu smalko, tīro un skaisto. Un tāda arī ir viņa smalkā kaite – bailes un izraisīts iekšējs riebums pret visu netīro, nespodro. Sākumā var šķist “Tas jau labi, ka patīk tīrība”, bet, tāpat kā visās citās Ē.Ādamsona novelēs, arī Riharda Beitāna gadījums ir trakoti pārspīlēts un visas viņa īpašības un domas ir paspilgtinātas. Nekas vēl nešķita tik traki, līdz brīdim, kad viņš bija ceļā pie savas tik pat no tīrības atkarīgās draudzenes Jadvigas un pamana, ka mazs zēns pakrīt un ieveļas mēslu bedrē un sāk slīkt. Šeit viņam rodas iekšējā dilemma – sasmērēties un izglābt dzīvību vai labāk ļaut nomirt un palikt tīram?
Protams, normālam un parastam cilvēkam tur nebūtu divu domu – kā var vispār pat iedomāties ļaut zēnam nomirt tikai dēļ drēbēm? Taču Rihardam Beitānam izvēle šķiet grūta un viņš nevar izlemt, kaut gan jārīkojas ātri. Beigās puisēnu izglābj kāds bārdains vecticībnieks. No vienas puses Rihards nožēlo, ka varēja ļaut zēnam nomirt tikai dēļ savas muļķīgās vājibas, bet visu padara vēl ļaunāku viņa draudzene Jadviga, kura dzirdējusi gadījumu uzskata viņa rīcību par adekvātu un domā, ka nevarēja nemaz citādi rīkoties. Tajā brīdi viņš krīt otrā galējību grāvī  – sirdsapziņas pārmetumu vārdā rodas pilnīgs riebums pret visu tīro un spodro un viņš sāk mīdīt visas skaistās drēbes u.c.
Vismaz vienu atziņu es guvu no noveles – krišana galējībās spēj nodarīt milzīgu postu gan fiziski, gan garīgi.

X un Y

Nu es domāju pats pie sevis “Kāpēc es vispār par šo noveli rakstu?”
No manas puses tā ir savā ziņā uzdrīkstēšanās rakstīt par šo noveli tikai dēļ vien iemesla: pārējām novelēm jēgu un domu es sapratu. Ja ne līdz galam, tad vismaz aptuveni un es uztvēru noveles sniegto morāli, kā arī pašu galveno – tēlu smalkās kaites. Nezinu gan iemeslu, varbūt tas ir tikai dēļ mana vecuma vai vēl dēļ kaut kā cita, bet šī bija vienīgā novele, kuras domu uzķert man bija ļoti grūti un, lai kā es censtos, man tā pat neiznāca izdomāt līdz galam visu, ko rakstnieks varētu būt vēlējies pateikt ar šo noveli.
Pamēģināšu aptuveni uzrakstīt tā stāstu.
X, braukdams vilcienā, pamana Y. Viņi abi pat nevienu reizi nesaskatās, taču izkāpj abi vienā pieturā un tālāk iet kopā. Viņi ne reizi nav viens otru redzējuši, kā arī nav sarunājušies, taču viņi tā pat iet kopā. Viņu tālākā rīcība ir tik pat nesakarīga, kā rīcība līdz šim – viņi paspēj aiziet gan uz X’a mājām, gan uz Y’as mājām un abu ģimenēm ir ļoti atšķirīga attieksme pret to, ka divi pilnīgi svešinieki pēkšņi iet vispirms uz viena, tad uz otra mājām. Visdīvainākais man šķita tas, ka viņiem kaut kādā veidā radās akla uzticība vienam pret otru – viņi nebija pazīstami, bet tāpat bija gatavi ielaist svešinieku savās mājās. Apmēram tādā garā turpinās visa novele līdz kulminācijai – pa starpu jau paspējuši ieiet dažādās viesnīcās u.c., viņi abi reizē pēkšņi izdomā taisīt pašnāvību. Taču brīdī, kad abu skatieni sastopas, viņi pasmaida, pārdomā, atsveicinās un aiziet katrs uz savu pusi.
Es necentos pārāk precīzi iedziļināties detaļās stāsta apraksta veidošanā, taču, virspusēji ņemot, tas arī bija viss, kas notika. Viens man noteikti ir skaidrs – es pamēģināšu šo noveli izlasīt ik pēc pieciem gadiem, varbūt arī kaut kad es būšu spējīgs uztvert visu to, ko rakstnieks ir vēlējies paust ar noveli. Pagaidām mana vienīgā teorija ir tāda, ka viņi arī vēlējās izmēģināt ko jaunu un izdomāja atbrīvojoties no visām domām paveikt kaut ko nebijušu. Bet tā ir tikai mana teorija. Ja kāds, kurš noveli ir izlasījis, tiešām saprot visu, ko rakstnieks vēlējās pateikt, būšu pateicīgs par komentāru, jo vēlos apmierināt ziņkāri un saprast, ko Ē.Ādamsons tiešām bija domājis.

Stāsts par nagu

Par šo noveli rakstīt izvēlējos, jo, kaut gan “Lielas spodrības gaismā”  ļoti daudz pierādīja šajā jomā, arī “Stāsts par nagu” bija lielisks piemērs tam, cik ļoti cilvēkam un viņa dzīvei var traucēt tādas mazas un, no malas skatoties šķietami, nesvarīgas problēmas. Galvenais tēls, Emīls Kalns, bija  parasts students, ja neskaita viņa smalko kaiti – viņā nedabīgu riebumu radīja un koncentrēšanās spēju laupīja jebkādas cilvēka ķermeņa nepilnības, defekti vai pat pavisam mazas neglītas detaļas, piemēram blaugznas, strutas acīs u.c. Uz šādu problēmu arī ir viegli atsaukties, jo kuram gan vispār patīk skatīties uz tādiem maziem neglītumiem? Bet, jau atkal, Emīla Kalna problēma krita pārspīlētās galējībās un arī daudz mazākas cilvēka ķermeņa problēmas varēja sabojāt viņā visu cilvēka pirmo iespaidu, kā arī laupīt spēju strādāt kopā. Šajā gadījumā viņā notika iekšēja sevis pārvarēšana un cīņa tikai dēļ tā, ka Vilmai Serdei, viņa kollēgai, kurai piederēja reta un bagātīgi ilustrēta grāmata par tauriņiem (viņš tobrīd par šiem radījumiem rakstīja apcerējumu), vienas rokas rādītājpirksta nags atšķīrās no pārējiem nagiem, tas bija platāks un kantaināks. Neviens cits šādu sīkumu nepamanītu, bet Emīls, protams, to pamanīja un šis mazais, mazais sīkums viņa prātā bija ārprātīgi pārspīlēts ķermeņa defekts un ar laiku viņam arvien grūtāk kļuva kontaktēties un sadarboties ar Vilmu. Apzinoties savu muļķīgo problēmu, Emīls centās Vilmai pastāstīt par šādu savu kaiti virzot sarunu tematus arvien tuvāk ķermeņa neglītumiem u.c., taču viņš nevarēja un nevarēja sadūšoties pastāstīt par savu problēmu.
Lasot šo noveli es visvairāk aizdomājos par to, vai es pats pazīstu kādu cilvēku ar līdzīgām problēmām un ne tikai ar Emīla, bet arī citu noveļu tēlu problēmām. Mums katram noteikti ir kāda izteiktāka vai neizteiktāka tamlīdzīga problēma, bet tieši šī novele man lika saprast, ka lai cik grūti ir šādu problēmu slēpt, arī otrajam cilvēkam ir grūti pat iedomāties, ka tevi varētu kaut kas tāds norūpēt. Ļoti izstrādāta, detalizēta un daudzos mēros laba novele.

Abakuka krišana

Kaut arī pārējām novelēm var piedēvēt īpašību “izstrādāta”, šai novelei šāda īpašība ir visatbilstošākā, jo to izlasot ir iespējams noteikt vairākas galvenā tēla problēmas tieši, konkrēti un precīzi.
Tātad, galvenais tēls, Aleksandrs Papīrs (vārda izvēle šajā gadījumā arī ļoti zīmīga, jo ar uzvārdu “Papīrs” ir apzīmēta tēla ārkārtīgais trauslums un psiholoģiskā nestabilitāte), arī ir šķietami parasts vīrietis: dzīvo dienu pēc dienas un jau ļoti ilgu laiku nav piedzīvojis neko neparastu. Pēkšņi, tāds mazs sīkums kā 4 gadus veca puisēna sastapšana, izmainīja viņa dzīvi.

“Ei tu, vai tu neredzi, kur tu eji? Nesamin Abakuku!”
“Kas tas ir?”
Puisēns paskatījās jautātājā, tad pelēkā un nekustīgā koka vīriņā un skaļi teica:
“Tu!”
Bet, nezin kā, Abakuks caur margu dzelzs izrotājumu ieslīdēja neiebūvētā lifta šahtā un strauji krita lejā.”

Šajā brīdī rakstnieks aprakstīja Aleksandra sajūtas: viņš jutās tā, it kā dēļ savas mūžīgās aizņemtības viņš ir palaidis garām daļu savas dzīves un palaidis garām arī daudzas detaļas, tādas kā šo lifta šahtu. Šajā brīdī uz āru sākt lauzties viņa īstais raksturs. Viņš vienmēr ir bijis piedzīvojumu meklētājs un vēlējies spontāni pavadīt savu dzīvi, bet ir ieslīdzis pārlieku apspiestā rutīnā  un kļuvis par tādu, kāds viņš nekad dabīgi nevarētu būt. Viņš jau drīz sāk darīt dažādas neloģiskas lietas, tikai tādēļ, ka viņš to vēl nekad nav darījis un viņa dvēsele vairs nespēj izturēt apspiestību. Drīz viņš sāk iedomāties dažādas lietas, kas nemaz nepastāv, proti, viņā “pieslēdzas” ego aizsargsistēma un viņš sāk iedomāties, ka viņu pašu sauc Abakuks, ka viņam ir līgava, kurai noteikti jānopērk kurpes u.c.
Kā jau novelē, beigas ir ļoti neparedzamas un izrādās, ka viņš visu savu rīcību ir izplānojis tikai dēļ viena iemesla: lai viņš spētu nomirt kā laimīgs cilvēks, nevis kā rutīnā ieslīdzis apspiests pilsonis.
Novele panāca, ka es aizdomājos un pēc izlasīšanas es sāku saprast to, cik tālu var novest tas, ka cilvēks nedara sev patīkamas lietas un tas, ka neieklausās sevī un nesaprot – “Ko es tiešām vēlos darīt?”

Par visu krājumu kopumā vēlos vēl pateikt, ka tas ir ļoti interesants noveļu krājums ar savu domu, morāli. Visas noveles bez izņēmuma lika man aizdomāties par to, cik neparasti ir iekārtots cilvēka prāts un to, cik neparastas problēmas dzīvām būtnēm mēdz būt.

Par nākamo potenciālo apskatāmo grāmatu vēl neesmu drošs, taču kad sākšu lasīt grāmatu, par kuru vēlētos uzrakstīt, noteikti došu šeit ziņu pie sadaļas “NĀKAMAIS POTENCIĀLAIS GRĀMATAS APSKATS”

Advertisements
7 komentāri leave one →
  1. Krists permalink
    februāris 15, 2011 8:23 pēcpusdienā

    Izlasīju Ē.Adamsona noveļu krājuma noveli “X un Y”. Arī man tā likās gaužām interesanta, taču mana teorija ir tāda, ka X un Y gribēja pabūt divi vien, viņi iekšēji viens otru iemīlēja. Viņi gribēja pabūt divi vien, taču pie X’a mājās un pie Y’as mājās viņus iztraucēja vecāki. Tad tie devās un viesnīcām, taču arī tur nekas nesanāca – pirmajā viesnīcā viņi netika numuriņā, taču otrajā viņus iztraucēja tēvs. Tad viņi, laikam, saprata, ka viņiem nav lemts būt kopā, tāpēc arī notika šis slepkavības mēģinājums, taču paskatoties viens un otru, viņi saprata, ka tas nav to vērts un devās katrs savu ceļu.

    • februāris 16, 2011 8:19 priekšpusdienā

      Paldies par komentāru un variantu! Manuprāt, apmēram tā arī varētu būt domāts.

    • lāsma garaine permalink
      novembris 8, 2011 1:03 pēcpusdienā

      Šaubos, ka viss varētu būt tik virspusēji. Ir jāmeklē dziļāka jēga un jāņem vērā arī psihoanalīze, analizējot šo darbu.

  2. Dace permalink
    marts 24, 2012 11:46 pēcpusdienā

    Sveiki! Man ir jautājums. Vai var kaut kā dabūt “Smalkās kaites” internetā? Vienkārši neesmu šobrīd Latvijā, tāpēc bibliotēka nav pieejama. Bet man ļoti vajadzētu izlasīt šīs noveles, jo palīdzu vienam puisim sagatavoties eksāmenam. Ceru uz jūsu atsaucību!

    • marts 25, 2012 6:58 pēcpusdienā

      Pameklēju tur, kur mēdz būt latviešu autoru darbi (gramataselektroniski.wordpress un meklētājā), bet nekur Ādamsona noveles nav atrodamas. Vairāk, par nožēlu, nevarēšu palīdzēt, novēlu vienīgi atrast kādu citu risinājumu…

    • Edele permalink
      aprīlis 14, 2012 1:15 pēcpusdienā

      Es varēju nolādēt “Abakuka krišanu” vienkārši iegūglējot to noveli, tas bija kā pirmais rezultāts. Varbūt tā var arī ar citām “Smalko kaišu” novelēm.

Trackbacks

  1. Andra Neiburga – Stum, stum « Manas Grāmatas

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: