Izlaist līdz saturam

Stīgs Lārsons – Meitene ar pūķa tetovējumu

augusts 8, 2010

Meitene ar pūķa tetovējumu ir zviedru žurnālista un rakstnieka Stīga Lārsona kriminālromāns. Grāmata izdota apgādā Zvaigzne ABC, no zviedru valodas tulkojusi Dace Deniņa, redaktore Silvija Brice.
Pirmā intriga manī radās vēl pirms biju ķēries klāt grāmatai, dzirdot apkārtējo ieteikumus un atsauksmes. Tam pateicoties, daudz nedomājot pieņēmu lēmumu arī pats iepazīties ar romānu, kas spēja izraisīt tik daudz diskusiju kā starp latviešu, tā starp ārzemnieku lasītājiem un kritiķiem.
Romāna stāstā figurē trīs galvenie tēli: žurnālists Kārls Mīkaels Blumkvists, “Milton Security” darbiniece Līsbeta Salandere un Vangera koncerna vadītājs Henriks Vangers, kuru savstarpējās attiecības bija sarežģītas un mainīgas.
Mīkaels Blumkvists, pētnieciskā žurnāla Millennium žurnālists, aprakstīts kā mērķtiecīgs biznesa krāpnieku atmaskotājs, kurš savu bēdīgo slavu iemanto pēc uzrakstīšanas par biržas haizivi Hansu Ēriku Vennestremu, kura pretreakcija ir Mīkaela iesūdzēšana par apmelošanu.
Līsbeta Salandere ir noslēpumaina savdabe ar mīklainu un skandalozu pagātni, 22 gadu vecumā viņai raksturīgs 15 gadus vecas pusaudzes cienīgs dumpiniecisks stils, nostāja un attieksme pret apkārtējo.
Līsbeta pavadījusi savu mūžu aiz garīgi nelīdzsvarota pilsoņa birkas, ko viņai psihoterapeiti un ārsti ir pielīmējuši jau bērnībā, taču aiz tā visa slēpjas analītiskas izmeklētājas un pat hakeres talants. Aprakstītā noskaņa Salanderes tēlam ir mīklaina, līdz galam neizskaidrota (jo seko taču galu galā vēl veseli divi turpinājumi, kuru laikā Līsbetas dzīve noteikti tiks detalizētāk atspoguļota). Nekautrēšos ar plaši atvērtu muti piebalsot literatūras kritiķu teiktajam, ka galvenokārt tieši Līsbetas tēls un loma ir pamatā triloģijas sensacionālajiem panākumiem.
Henriks Vangers, aukstasinīgi krāpnieciskās un negodīgās Vangeru dzimtas neiederīgs loceklis, Vangera koncerna vadītājs, ir pāri 80 gadu vecs uzņēmējs, kas ir kā apsēsts ar pirms 40 gadiem bez pēdām pazudušās brāļameitas meklēšanu, tādēļ nolīgst Mīkaelu, kura uzdevums ir izpētīt viņa brāļameitas Harrietas lietu un censties atristināt seno noslēpumu. Tēls ar savu gaišumu izteikti kontrastē uz pārējo ģimenes locekļu fona.
Neskatoties uz romāna lielo lappušu skaitu, notikumi lielākoties risinās straujā tempā, nesaraustīti un atbilstoši uztraucošajai noskaņai.
Nedaudz par darba kompozīciju – vairāk vai mazāk, visā romānā saskatāmas 2 galvenās darbību līnijas, kuras diezgan strauji un negaidīti brīžiem gan saplūst kopā, gan atdalās.
Es nemēdzu svaidīties ar nepamatotiem komplimentiem un uzslavām, bet šis nu reiz ir viens romāns, kurš ir nopelnījis, ka to sauc par īstu modernās kriminālliteratūras meistardarbu! Lasītājam nepārtrauktu interesi no pirmās lappuses līdz pēdējai galvenokārt nodrošināja tas, ka aprakstītais laiks ir mūsdienas un viņš ir aizskāris tādas mūsdienās aktuālas tēmas kā ekonomika, negodīgi biržas bandīti, seksuāla izmantošana un vardarbība, un, jā, arī krīze. Tāpat lielu lomu spēlēja neaslābstošā dinamika, nervus kutinošs kāpinājums un neparedzamie notikumu pavērsieni. Taču, kā jau iepriekš pieminēju, mani personīgi visvairāk uzrunāja tēlu, jo īpašu Līsbetas, īpatnējais veidojums, kā arī panāktā modernas vides atmosfēra kopā ar brīvo, vietām šerpo valodas izvēli. Vienīgā detaļa, par kuru nebiju īsti sajūsmā, bija neiztulkotie vārdi un frāzes angļu valodā, kas man nesagādāja grūtības, taču angliski nerunājošiem lasītājiem manāmi var traucēt uztvert daļu domas. Lai nu kāda tā varbūt būtu modernās literatūras fiška, tomēr neuzskatu, ka sižets būtu izbojāts, ja grāmatas aizmugurē ievietotu vismaz svarīgāko vārdu tulkojumus.
Kā nākamo apskatīšu Andras Neiburgas stāstu krājumu “Stum, stum”.
Advertisements
4 komentāri leave one →
  1. naktsputns permalink
    augusts 8, 2010 10:24 pēcpusdienā

    Jā, riktīgi ievelkošs kriminālgabals, gaidīšu tagad filmu. Jo visa tā grāmata bija tā uzrakstīta, ka acu priekšā rēgojās ainas. Tur ir viss – noslēpumi, intrigas, baisi notikumi un atklājumi, mazliet romantikas un zināmā mērā labas beigas ar āķi lūpā nākamajai grāmatai!

  2. Juris permalink
    jūnijs 27, 2012 6:28 pēcpusdienā

    Otrā daļa kriminālpolicijas operatīvajiem darbiniekiem varētu likties nedaudz “pasakaina”. Darbs labs, patīkami aizrauj! 🙂

  3. Septembris 19, 2012 10:51 priekšpusdienā

    Biju gluži vai apsēsta ar šīm grāmatām un pēc to sižeta veidotajām zviedru filmām. Un patiesi noskumusi, ka autors beigts, pagalam un vairs neko nekad nesarakstīs…:( Amerikānu filmu tā arī nevaru saņemties noskatīties. Man ir tikai viena Lizbete – zviedrus aktrise – Noomi Rapace.:)

Trackbacks

  1. Osvalds Zebris – Brīvība tīklos « Manas Grāmatas

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: