Skip to content

Voltērs – Zadigs jeb Liktenis. Mikromegs. Kandids jeb Optimisms.

janvāris 3, 2011

Tātad, šoreiz rakstīšu par franču rakstnieka Voltēra trīs darbiem: Zadigu, Mikromegu un Kandidu. Grāmata izdota apgādā Zvaigzne ABC 2005. gadā, tulkojis Vilnis Zariņš, vāku noformējis Eduards Groševs.

Voltērs ir apgaismības laika autors, kas sarakstījis vairākus līdz pat mūsdienām plaši atpazīstamus literāros sacerējumus. Voltēram raksturīga vērā ņemama darbība dažādās nozarēs: galvenokārt literatūrā, vēsturē, psiholoģijā un filozofijā.

Zadigs jeb Liktenis.

Pirmā satīra sējumā ir Zadigs – apcerējums par (sākotnēji) Babilonā dzīvojošu puisi, kas apveltīts ar maigu, sirsnīgu raksturu, augstu inteliģences līmeni, taču kura liktenis tam piespēlē smagus izturības pārbaudījumus un absurdas, pat komiskas neveiksmes. Pateicoties puiša labajai gribai un izcilajām novērošanas spējām, pārpratumi seko viens aiz otra. Saredzēju šeit rakstnieka attēlojumu tam, ka kaut kas, kas daudz augstāks un pārāks par vidusmēra cilvēku sapratni, mūžīgi tiks pārprasts un novērtēts tikai no gana rūpīgiem cilvēkiem. Taču, lai cik arī neveiksmes Zadigs piedzīvotu, romānā uzsvērts, ka tām visām bija lemts notikt, lai puisis sastaptu pareizos cilvēkus, vairāk izprastu katras personas dabu un maskas. Par piemēru var ņemt epizodi, kur Zadigs dēļ viena sava dzejoļa tiek gandrīz nonāvēts, bet pēc tam iegūst ķēniņa dziļu cieņu un premjerministra amatu. No pirmā skata notikumu gaita šķiet absurda, bet šāda veida komiskas likteņa dīvainības, kas beigās iegūst loģiku, ir pamatā visam romānam.

Šis darbs bija reizē izglītojošs, izklaidējošs un uz domām rosinošs, kā arī viegli lasāms. Manuprāt, Voltēra darbi ir interesanti, jo tie palīdz ne tikai būvēt priekšstatu par rakstnieka literatūru, bet arī vairāk izprast vēsturiskos notikumus, sabiedrības un politisko kārtību 18. gadsimtā. “Zadigā” rakstnieks ir ietvēris tādas savas dzīves detaļas kā biežu bēguļošanu, pārpratumus ar teju traģiskām sekām. Visu vēl paspilgtina darba aizraujošais sižets. Zadiga neatlaidīgā cīņa ar šķēršļiem un problēmu šķetināšana mīlestības dēļ bija visādā ziņā iedvesmojoša.

Mikromegs.

Visīsākais darbs sējumā, ko es uztvēru kā mazu (tomēr nozīmīgu) iestarpinājumu. Šajā stāstā Voltērs ir fantazējis par citu planētu apdzīvotāju domāšanu, izskatu, uzvedību. Autors piedāvājis variantu, ka mūsu mazā Zeme ir niecīga uz citu planētu fona, ka Zemes iedzīvotāji un to izpratne par visu notiekošo ārpus mūsu mazā redzesloka, nav salīdzināma ar citām.

Darbā stāstīts par gudru jaunekli Mikromegu, kas apdzīvo vienu no planētām, kas riņķo ar zvaigzni Sīriusu. Šis jauneklis, kopā ar vienu saturna iemītnieku, ceļo no planētas uz planētu un beigās nonāk līdz Zemei. Tālākā norise ir viņu saskarsme, sarunas un pieredzes apmaiņa ar Zemes iedzīvotājiem.

Darbs pamatā ir balstīts uz rakstnieka veidoto skatu no malas uz mūsu planētu, mūsu cilvēkiem un kultūru. Vienīgais no trim tas ir pieskaitāms pie zinātniskās fantastikas. Darbs nedaudz rosināja uz pārdomāma par cilvēku redzesloku un to, vai mēs tiešām zinām tik daudz, kā paši uzskatām?

 

Kandids jeb Optimisms.

Sējums noslēgts ar Voltēra stilam visraksturīgāko noveli par maigu, nesamākslotu jaunieti vārdā Kandids, kas dzīvoja Vestfālē, Tunder-ten-Tronka pilī. Šī darba pamatā ir teorija par optimismu, kas, citējot Kandida diženo skolotāju filozofu Panglosu, skan šādi “Viss ir tik labi, cik vien labi varbūt, šajā vislabākajā no pasaulēm”. Raksturīgi Voltēra ironiskajam rokrakstam un filozofiskajai nostājai, visas noveles garumā tēlus pavadīja notikumi, kas tā vien ticību nostāda pretstatā šādai pārliecībai.

Vēršoties pie stāsta, Kandida galvenais mērķis visa darba garumā bija atrast un būt kopā ar daiļo Kunigundi, ar kuru viņš bija iepazinies Tunder-ten-Tronka pilī un kuras dēļ viņš tika no tās padzīts. Pret visiem tēliem – gan Martenu, gan Kakambo, gan citiem – liktenis nebija saudzīgs un nostādīja pretim lielus pārbaudījumus, gan fiziski, gan garīgi. Vienīgā patiesi nevainojamā epizode bija Eldorado zemē, kura aprakstīta kā vienīgā perfektā vieta dzīvei. Man ļoti patika tas, kā Eldorado vēlāk norādīja uz domu, ka cilvēks nespēj novērtēt patiesi labo un pārlieku pieķeras savām vēlmēm.
“Kandidā” rakstnieks atspoguļoja to, cik ātri pie nelaimīgām situācijām cilvēka ticība saviem un citu principiem sāk svārstīties un cik nestabila tā ir. Noveles pamatā ir atšķirīgi domājušu cilvēku attieksme pret notiekošo, pieredzot vissmagākos likteņa pārbaudījumus.
Līdzīgi kā “Zadigā”, arī šajā darbā Voltērs ir ietvēris dažādu tautu un zemju politiskās, reliģiskās atšķirības apgaismības laikā un savu viedokli par tām. Arī caur šo noveli var tuvāk iepazīt tā laika tautu kultūras un kārtību.

“Kandida” noslēgums ir nekonkrēts un nedaudz abstrakts, taču atstāja vielu pārdomām un morāli. Beigas un kopsavilkums novelē, manuprāt, bija patiesi baudāmi, jo tie ļāva izdarīt secinājumus par attieksmi, par tās nozīmi un par dzīves pavadīšanas veidiem. Nobeigumam citāts no pēdējās nodaļas, ko es vērtēju kā ļoti patiesu:
“”Strādāsim,” Martens pabeidza, “neprātodami – tas ir vienīgais līdzeklis, kā darīt dzīvi panesamu.””

Nākamā grāmata, ko recenzēšu, ir Osvalda Zebra stāstu krājums “Brīvība tīklos”.

Advertisements
No comments yet

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s

%d bloggers like this: