Izlaist līdz saturam

Fjodors Dostojevskis – Spēlmanis

janvāris 1, 2012

Var teikt, ka ideja ķerties klāt krievu psihologa un prozaiķa Fjodora Dostojevska daiļradei radās mirkļa iespaidā un bez īpaši daudziem pamatojošiem iemesliem, pavirši pārlaižot acis pāris recenzijām un rakstiem.
Sākotnēji gan pievērsos populārajam romānam “Idiots”, un, lai arī joprojām neesmu sakopojis spēkus tā pieveikšanai, tas mani aizvadīja līdz pirmajam svarīgajam secinājumam par Dostojevska darbu lasīšanas vides un apstākļu prasībām – grāmata jālasa viena pati, ne paralēli citām, tai jāvelta pamatīgs daudzums brīva laika un koncentrēšanās. Protams, ar labu literatūru tā ir ļoti bieži, tomēr man piemīt, manuprāt, kaitīga tendence lasīt divas grāmatas vienlaicīgi, kas parasti netraucē pilnvērtīgi uztvert domu un vērtības, tomēr Dostojevska gadījumā izrādījās man nederīgi. Aptuveni 200 lappuses biezo “Spēlmani” izlēmu pamēģināt tikai vēlāk, kā, šķietami, vieglāku variantu. Un nevienu mirkli nenožēloju šo izvēli.

2002. gada “Atēnas” izdevums latviešu valodā, Ārijas Elksnes tulkojums un Māra Sīmansona vāka dizains. Neparasti, bet mūsdienīgais, krāsainais grāmatas paskats man sākotnēji tik maz asociējās ar 19. gadsimta krievu literāta romānu, ka, kaut arī to iepriekš mājās plauktos biju manījis, īsti neievēroju tā saikni ar slavenajiem darbiem “Noziegums un sods”, “Brāļi Karamazovi”, “Idiots” u.c., kurus esmu redzējis vienīgi kā Padomju laikā izdotos ķieģelīšus. Tomēr pēc Spēlmaņa izlasīšanas uzskatu, ka patiesībā tā dizains nebūt nav neatbilstīgs romāna kopējam stilam.

Saturu apskatot, galvenais tēls (I personā), kuru tīri neapzināti visā lasīšanas laikā prātā uzskatīju par Dostojevski pašu, ir skolotājs no Krievijas, kas ierodas Ruletenburgā pie kāda ģenerāļa kā viņa bērnu skolotājs. Darbībā strauji iesaistās vairāki grāmatas varoņi, kas arī ieradušies pie ģenerāļa, un, kā pēcāk tiek paskaidrots, teju visu viesu motīvs ir cerība gūt mantojumu no viņa turīgās, slimās vecmāmiņas. Ģenerāļa un vairāku citu dienas paiet nervozās, bērnišķi mantkārīgās un izsmejoši komiskās gaidās pēc paziņojuma, ka la baboulinka vairs nav starp dzīvajiem un ir testamentā atstājusi viņiem naudu. Baudāmākā satura daļa sākās brīdī, kad vecmāmiņa, vēl tīri sparīga un enerģijas pilna, arī ierodas apciemot ģenerāli, pamatīgi visus iesaistītos šokējot un sākot manās kā lasītāja acīs izpelnīties unikālākā un spožākā romāna tēla titulu.
Tomēr, pirms vēl viņa ir nozagusi centrālo satura uzmanību, grāmatā attēlotas skolotāja un pārējo savstarpējās, diezgan mainīgās un asās attiecības. Protams, kur gan literatūra bez mīlestības – romānā ir ļoti īpatnējs mīlestības atveidojums, kas, tuvojoties beigām, iegūst arvien vairāk haosa un absurditātes esences. Tomēr pieļauju, ka mīlestība šeit ir pat realistiskāka nekā caurmēra literatūrā, rakstnieks, pēc manām domām, ir patiess psiholoģijas un cilvēku attiecību (aprakstu) meistars.

Ņemot vērā grāmatas galvenā tēla vaļasprieku, secinu, ka ne velti jau no sākuma prātā vilku starp viņu un F. Dostojevski paralēles – abi ir aizrautīgi ruletes spēlētāji. Rakstnieki visspilgtāk spēj aprakstīt sev pašiem tuvākas jomas, tādēļ Dostojevska izpildījumā ruletes un azarta principi šeit ir trāpīgi un skaidri atveidoti. Pierādījums ir tēla iekšējie monologi, spriedelējumi par tēmu, kādu Spēlmanī ir ne mazums – tie rada īpašu pievienoto vērtību jau tā smalkajam saturam.

“Es neredzu nekā derdzīga vēlmē laimēt ātrāk un vairāk; man vienmēr likusies ļoti muļķīga pārtikuša, ar pārēšanos sirgstoša morālista doma, kad tas uz kāda spēlmaņa taisnošanos, ka viņš “nespēlējot uz lielu naudu”, atbildējis: jo ļaunāk, tāpēc ka tā ir sīka alkatība. Itin kā sīka alkatība un liela alkatība būtībā nebūtu viens un tas pats. Jautājums ir par proporcionalitāti.”

Patiesībā, galvenā atšķirība, ko romānā saredzēju no citiem autora darbiem, ir tieši atkarīga no viena vienīga faktora – garuma.
Grūtākais posms, lasot Dostojevski, man ir pats sākums, kamēr vēl prāts nav apguvis un sakārtojis visu darbojošo tēlu lomu un, tā teikt, iejuties vidē. Brīdī, kad tas notiek, momentāli darbs kļūst īpaši baudāms un aizraujošs. Tādēļ arī norādīju uz garumu – Spēlmani var saukt par vieglāku ne tikai dēļ komiskās un vietām rotaļīgās valodas, bet arī tādēļ, ka to lasot ir vieglāk ātrāk apgūt tēlus, vidi un nonākt līdz brīdim, kad darbība sāk attīstīties jau citā tempā un veidā (šajā gadījumā – brīdīm, kad iesaistās vecmāmiņa).

Kaut arī “Idiots” priekš manis izrādījās pārāk prasīgs pēc laika un uzmanības, apzinos, ka katrai grāmatai paredzēts savs laiks un ka visu tā sniegto man vēl būs iespēja izbaudīt nākotnē. Tādēļ jūtos apmierināts, ka šis bija mans pirmais izlasītais F. Dostojevska romāns – lielisks, ne pārāk sarežģīts sākums kā tā laika sabiedrības, tā arī rakstnieka stila tuvākā izpētē.

Advertisements
One Comment leave one →
  1. Anatolijs permalink
    februāris 6, 2012 3:39 pēcpusdienā

    Labdien !
    Kāda sagadīšanās , arī es mirkļa iespaidā, kŗāmējot grāmatas dzīvokļa remonta laikā izlasīju F.D. “Pazemotie un apvainotie”. Sāku lasīt negribīgi, līdz aizrāvos un nobeidzu lasīt “detetīvu ” tempā. Domāju, būs smagais, drūmais Dostojevskis ,bet biju patīkami vīlies.
    Tulkojums no krievu valodas ļoti labs (J.Medenis1960g.) Mani aizrāva raitā valoda, domas vieglums rakstot par pasmagām tēmām un, protams, izcila cilvēka dabas gaišo gan tumšo “stūru” pārzināšana .Piekrītu teicienam ,ka domas ekvilibristika ir viena no baudām, te tā bija.
    Lai gan, bija par daudz asaru ,skūpstu (krievu dvēsele) un slimību. Grāmata uzrakstīta pirms 150 gadiem. Varbūt sievietēm?

    P.S. Vēl kāda interesanta sakritība. Pirms šīs grāmatas lasīju Da Vinči koda autora Dena Brauna darbus. Vietām abiem autoriem rakstīšana paņēmieni sakrīt viens pret vienu – piemēram personāžu dialogos ieliekot iekavās (domas papildinājumus vai neizteiktās domas), vai arī,rakstot, ka tūļīt notiks negaidītāks sižeta pagrieziens (Braunam kārtējais noslēpuma atklājums) lasītājs tiek vilkts līdzi ar vienādu laika intervālu līdz … “ko viņš (viņa) beidzot teica,redzēja vai atklāja” .Tas tā, subjektīvi.

    Ar cieņu A.L.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: