Skip to content

Jusi Adlers-Olsens – Sieviete Būrī

februāris 26, 2012

Nosacīts turpinājums jau iesildītajai Skandināvijas detektīvromānu kategorijai. J. Olsens – trešais no ietekmīgajiem laikmeta žanra pionieriem, kurš ar šokējošo romānu Sieviete būrī nu ir iekarojis arī Latvijas tirgu un nostiprinājis manī izsalkumu pēc turpinājumiem. Iedalīju šo darbu tajā pašā ” Jauno skandināvu krimiķu” grozā, tomēr, pēc manām domām, šis ir nenoliedzami patstāvīgs, individuāls un atšķirīgs romāns, pat ņemot vērā jūtamo ietekmi no pārējiem.

Nedaudz par (dāņu) kultūru kopumā:
jo vairāk ārzemju literatūras izlasu, jo vairāk secinu, cik absurdi liela priekšstata daļa ne tikai par autoru, bet arī par tā tautību/valsti man rodas tīri no daiļliteratūras. Pie tam, grāmatas nebūt nav vienīgais, kas tur šādu atbildību un stāstījumu – to dara praktiski jebkurš radošais darbs. Kaut gan apzinos, ka balstīties uz grāmatām, jo īpaši kriminālromāniem, spriežot par tik plašu kopienu, nav gluži adekvāti, gribot negribot savu redzējumu tās veido.
Dāņu kultūra manā redzeslokā ir nonākusi samērā nesen, tomēr starp jau redzētām Larsa fon Trīra filmām un Sievieti būrī uz daudzo atšķirību fona ir stingra saikne, proti, nemainīgi tumša gaisotne un šokējoši spēcīga spriedze. Interesanti, ka Trīrs pat kādā intervijā izteicās, ka Dāniju uzskata par tumšu zemi kopumā, taču, protams, viennozīmīgi piekrist nevaru – tas būtu nepiedodams vispārinājums.
Katrā ziņā, piekrītu grāmatas autora teiktajam – trillera žanrs literatūrā ir viens no precīzākajiem instrumentiem, ar ko attēlot skaidru sabiedrības bildi.

Kliedzoša tumsa, spiediens, bailes, bezpalīdzība – šie elementi ir izceļami kā galvenie stāsta kopskata noteicēji. Protams, tas viss nav nekas jauns vai līdz šim nepieredzēts – tas ir pamats katram nopietnam trillerim. Tomēr viens faktors, kas man tos padarīja par pakāpi baisākus, ir pielietojums reālā, tiešā vidē – pēc lasīšanas saglabājas biedējoša pārliecība, ka nekas no aprakstītā nav tik neiespējams, lai zaudētu realitātes potenciālu. Manuprāt, tā ir nozīmīga īpatnība trilleros – šermuļus visvairāk uzdzen tas, kas vistuvāk patiesībai / visiespējamākais.

Sižeta uzbūvē izmantots zināmais paņēmiens ar divām paralēlām līnijām, kas pakāpeniski saiet vienā. Pirmajā no tām strādā kriminālpolicijas izmeklētājs Karls Merks, depresijas mocīts, īgns pusmūža vīrietis, kurš nupat teju zaudējis dzīvību apšaudē, kas viņa kolēģiem izrādījās liktenīga. Līdzīgi kā Atriebes dievietē Harijs Hols, arī viņš tiek izolēts no apkārtējiem un iecelts par jaunizveidotās nodaļas Q vienīgo darbinieku. Q nodaļas uzdevums ir izmeklēt noziegumus, uz kuriem, tā teikt, gadu gaitā nosēdies jau pamatīgs putekļu slānis. Un, protams, neitralizēt Karla ietekmi uz policijas darbu, kas, jāteic, nebūt neizdodas. Otrajā līnijā, piecus gadus agrāk, ievērojama un veiksmīga politiķe Merēte Lingorda tiek nolaupīta mistiskos apstākļos; izmeklēšanai nonākot tuvāk nozieguma atrisinājumam, Merks saprot, ka darīšana ir ar neaptverami ekstrēmu gadījumu…

Viena no kopīgajām iezīmēm ar klasiskajiem žanra piemēriem bija vadošā tēla attiecības ar palīgu. Šī līnija arī bija tas, kas grāmatai deva nepieciešamo krāsainības, humora devu – Karla Merka sabiedrotais bija arābu imigrants Asads, viņa šoferis un uzkopējs, tēls ar mīklainu pagātni un humorisku raksturu. Asads ir netradicionāls, spožs tēls, kas romānā uzņēmās daudz pienākumu un palīdzēja risināt izmeklēšanas gaitu ar savām īpatnējajām metodēm. Noteikti pieminēšanas vērta detaļa, jo kontrastēja ar visu citu aprakstīto un atdzīvināja stāstu.

Arī šoreiz pieejamā informācija Jusi Adlera Olsena mājaslapā man daudz izskaidroja par grāmatas veidošanu. Olsens ir no tiem, kas daiļradē pārliecinošo detaļu iegūšanu nodrošina tieši ar personīgo pieredzi. Autora tēvs ir bijis psihiatrs, un Olsens ir vairākus bērnības/jaunības gadus pavadījis psihiatriskajās slimnīcās, kā arī vēlāk studējis medicīnu. Tas devis nepieciešamās zināšanas cilvēka psiholoģiskās reakcijas, uzvedības u.tml. precīzajiem aprakstiem. Tādēļ rakstnieks ir pietiekami kompetents pārstāvētajās tēmās, lai izvairītos no diletantisma vai nepārliecības.

Domāju, ka nebūs viegli atrast mūsdienīgās kriminālliteratūras cienītāju, kas vērtē zemu J. Olsena sniegumu. Patiesi iesaku!

Paldies par grāmatu izdevējiem, apgādam “Zvaigzne ABC”!

Advertisements
No comments yet

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s

%d bloggers like this: