Skip to content

Kurts Vonnegūts – Čempionu brokastis jeb Ardievu, melnā pirmdiena!

augusts 12, 2012

Vienmēr esmu bijis liels satīras – jo īpaši sociālās satīras – cienītājs. Grūti pateikt, kālab mani tā aizķer seriāli, filmas, grāmatas, kas smalki un asi izņirgā cilvēku dzīvesveidu un uz zemes pieņemtās normas. Tā kā rakstnieks Kurts Vonnegūts šajā laukā ir guvis lielu atzinību un daudzviet jauktas atsauksmes, man bija jo interesantāk pašam ķerties klāt viņa darbiem.
Dēļ dzirdētā un lasītā par Vonnegūta īpatnējo stilu un izaicinošo saturu, cerības uz manu pirmo rakstnieka grāmatu “Čempionu brokastis” bija patiešām augstas. Lieki piebilst, ka grāmata tās pārliecinoši attaisnoja.

Kā autors stāsta priekšvārdā (kas pats par sevi ir baudāms un literāri vērtīgs teksts), “Čempionu brokastis” ir viņa dāvana sev piecdesmit gadu dzimšanas dienā. Viņš komentē, ka šī grāmata, līdzīgi kā visas viņa citas, pašam šķebinot: Man domāt, es vienkārši pūlos iztīrīt smadzenes, izmēzt atkritumus, kas tur sakrājušies, – pakaļu caurumus, karogus, biksītes. Taču lasot secināju, ka šie Vonnegūta prāta atkritumi ir tik labi pasniegti, ka rezultātā kļūst skaistāki un patīkamāki nekā viena otra rakstnieka “tīri prāta augļi”. Rakstnieks pats velta augšminētos un citus kritiskus vārdus savai grāmatai, necenšoties to izcelt kā ko īpašu – tomēr reizē piesaka savu stilu un, pārsteidzošā kārtā, tieši vairo manas simpātijas.

Romānam iesākoties, lasītāju iepazīstina ar diviem vadošajiem tēliem – Kilgoru Trautu, fantastikas lubeņu rakstnieku, un Dveinu Hūveru, automašīnu tirgotāju. Seko šokējoša ievaddaļa – tiešs, smieklīgs un izkopts cinisms pret ASV himnu, karogu un vēsturi. Novārtā Vonnegūts neatstāj arī citas valstis un ideoloģijas, uzjautrinoši apspēlējot dažādu cilvēku un dzīvesveidu absurdus kopumā. (Šis rakstības veids diezgan acīmredzami iedvesmojis ne vienu vien izcilu rakstnieku pēc Vonnegūta – kā piemēru var ņemt Duglasu Adamsu, kura slaveno Hitchhiker’s Guide arī smieklu pavadībā lasīju un pirms gada recenzēju).
Pamīšus tam, sižetiskā līnija grāmatā ne brīdi netiek aizmirsta un virzās uz priekšu. Dveins Hūvers tiek iepazīstināts kā vecs pontiaku tirgotājs, kas lēnām jūk prātā, un Kilgors Trauts – kā īpaši vāju romānu, ko iespējams veikalos atrast blakus pornožurnāliem, autors. Lai arī tā, Kilgoram atrodas sava auditorija – viņš pat tiek uzaicināts uz mākslas festivālu, kurš galu galā izvēršas liktenīgs.
Lai arī rakstnieka humoristiskie zīmējumi un biežās atkāpes brīžiem zaga uzmanību no sižeta, tas bija viegli uztverams; notikumi un iestarpinājumi pat paspilgtināja viens otru. “Čempionu brokastis” es nesauktu par tīru stila literatūru, kurā vienīgie akcenti un nozīme ir formai, izteikšanās veidam – pietiekami pārdomāts bija arī pats stāsts un tēli. Tomēr sniegt īpaši plašu sižeta atstāstu man neprasās, jo, par spīti lakoniskajai formai, notikumi ir grūti izvelkami no konteksta un vērtību iegūst tieši savienojumā ar Vonnegūta izteiksmi, balsi.

Man jāsaka paldies apgādam Zvaigzne ABC par šī un otra Vonnegūta darba “Kaķa šūpulis” pārizdošanu tieši tagad – viņa grāmatām vajadzīgs piemērots laiks un apstākļi, un man šis bija īstais brīdis. Kas zina, kā es to novērtētu, lasīdams pāris gadus ātrāk vai vēlāk. Tādēļ iesaku īpaši jauniešiem – šāda literatūra ir izcila, lai izkoptu humora izjūtu un caur smalku kritiku pavērotu to, kas līdz šim šķitis pašsaprotams un loģisks.

Advertisements
2 komentāri leave one →
  1. augusts 19, 2012 1:27 pēcpusdienā

    Arī paspēju izlasīt – patika

  2. janvāris 29, 2015 8:33 priekšpusdienā

    Forš raksts.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: