Izlaist līdz saturam

Andra Neiburga – Stum, stum

Oktobris 13, 2010

Esmu izvēlējies recenzēt latviešu rakstnieces Andras Neiburgas stāstu krājumu ‘Stum, stum’. Apgāds “Valters un Rapa”, izdevums latviešu valodā, 2004.
Krājumā ir 15 stāsti, tāpēc izlēmu recenziju būvēt līdzīgi kā Ādamsona Smalkajām kaitēm.
Arī šoreiz nolūkoju piecus stāstus, kurus paanalizēšu tuvāk, un arī šoreiz uzrakstīšu par visu krājumu.

– Stum, stum;
– Logi;
– Vasaras pieraksti. Zona.;
– Augstuma bailes;
– Provinces Euridīče.
Šie pieci vispirms.

Stum, stum

Subjektīvi izvēloties, noteikti mans favorītais stāsts no visa krājuma. Pārliecinoši.
Būtu jāsāk ar to, ka nekad agrāk neko tamlīdzīgu nebiju lasījis – plašs valodas pielietojums, tik izteikti šerps stils, ļoti brīva, un tomēr precīza satura izveide. Stāsts sastāv no šādā veidā attēlotiem ikdienas dzīves atstāstījumiem, īsiem dialogiem un iestarpinātām pārdomām par konkrētām dzīves jomām. Viss tas ir savienots kopā tik prasmīgi, ka, lasot stāstu, vajadzīgā noskaņa ir garantēta. Īpaši vēl ievēroju to, cik rakstniece savu viedokli un nostāju ir paudusi pārliecinoši – nācās aizdomāties gandrīz pēc katras morāles. Godīgi sakot, man pat ir neērti šo stāstu analizēt nopietni un sausi, jo ‘Stum, stum’ ir vairāk izjūtams, nekā ar analītisku prātu apskatāms un atspoguļojams tālāk. Sižets ir balstīts uz emocijām un sajūtām, tādēļ lasītājs to var ne tikai izlasīt, bet arī, savā ziņā, izdzīvot. Lai precizētu savu domu, citēšu pāris rindiņas:

“Dzīves jēga? Ejiet dirst. Nav nekādas jēgas dzīvei, nav.
Labi, sniegpulksteņi ir forši un visas tās pavasara urgas, zin’. Tērcītes. Saule. Es neko nesaku. ”

“Planētas griežas? Lai viņas griežas.
Visums izplešas? Ko, piedodiet? – ak tad saraujas jau atkal? Nu lai tad saraujas vesels, sen bija laiks sarauties. Ierauties, izbeigties. Miers un nekas.
Da nu viņu, Visumu. Man viņu nevajag. Ja Visumam vajag mani – lūdzu, esmu te.”

Logi

Interesanta koncepcija un emocionāls attēlojums; stāstā iet runa par pieciem dažādiem cilvēkiem, to netīrajiem noslēpumiem un iekšējo neapmierinātību, neskatoties uz maldīgu ārējo čaulu. Šis stāsts arī tika bāzēts uz vidusmēra cilvēka iekšējo pasauli un bija ar konkrētu domu, ko es saskatīju kā izjūtu un vēlmju nesaskaņu ar racionālo prātu. Neskatoties uz to visu, atmiņā man šis stāsts palika tieši ar spēcīgi un pārliecinoši būvēto cilvēka dzīves tēlojumu, kas, pēc manām domām, tika aprakstīts kā tumšs un nedaudz sapuvis.

Vasaras pieraksti. Zona.

“Vasaras pieraksti. Zona.” atšķīrās no pārējiem stāstiem, kaut vai ar pašu uzbūvi. No nosaukuma jau var spriest par saturu – tik tiešām, pieraksti vārda vistiešākajā nozīmē. Kā vesels stāsts, ar atkāpēm ir publicēti tādas ikdienas situācijas, momenti un emocijas, kādas es pats mēdzu pierakstīt mazā blociņā, ko turu pie gultas. Nav ko gari spriedelēt par šādu stāstu, tādēļ vienīgi ievietošu vienu citātu:

“Kad vēroju ķirzaciņu uz akmens sildāmies, es nedomāju, ka viņa dzīvo, lai iznīcinātu šādus vai tādus kaitēkļus. Es domāju – viņa dzīvo, lai saulē uz akmens sildītos. Ķirzaka ir vecāka par mani un akmeni, es nevaru izskaidrot ķirzaku.
Neko negribu saprast. Tikai just.”

Augstuma bailes

Caurmērā smags stāsts, pēc kura izlasīšanas man bija nedaudz jāatjēdzas, jāatvelta kāds mirklītis pārdomām.
Stāsts par divām dažādām personībām – sešpadsmitgadīgu pusaugu meiteni un četrdesmitgadīgu pusmūža vīrieti. Interesanti bija iepazīties ar Andras Neiburgas interpretāciju dzīvē pazudušas jaunietes prātam, apziņai, rīcībai un nostājai. Noskaņa šim stāstam ir drūma un mīklaina, akcents tika likts uz jaunieša dumpinieciskumu un apjukumu.

Provinces Euridīče

Īpaši ievēroju šo stāstu dēļ tā, ka tas ir burtiski apvīts neskaitāmām morālēm un domām – pat nespēju lasīt bez blociņa un zīmuļa, kur dziļdomīgākos citātus pierakstīt.
Īsa analīze – ‘Provinces Euridīčei’ raksturīga smaga  nolemtības, vientulības un skumju caurstrāvojoša noskaņa. Viena no visvairāk uzsvērtajām domām, kura tika ietverta vairākos krājuma stāstos, ieskaitot šajā, ir, citēju “Nekam nav nekādas jēgas un arī nebūs” – šī laikam arī būs viena no domām, kam es pat visvientulīgākajos dzīves mirkļos nepiekristu. Kamēr man būs mērķi, sapņi un to realizēšanas iespēja, tikmēr es saskatīšu jēgu.
Taču tas netraucēja šim stāstam manās acīs būt par vienu no dziļākajiem un domas raisinošākajiem stāstiem visā krājumā. Šeit vēl daži citāti, kas lika aizdomāties:

“Svarīgi nav tas, kā tu izskaties, svarīgi ir tas, kā tu jūties.
Meli.
Svarīgi ir, kā tu jūties, jo – kā tu jūties, tā tu izskaties.
Meli.
Svarīgi ir – kā tu izskaties. Jo – kā tu izskaties, tā tu jūties.
Arī meli.”

“Tikai lietas noveco skaisti. Tāpēc arī tās pelnījušas dzīvot ilgāk par cilvēkiem.”

—–

 

Kopumā, lielai daļai “Stum, stum” krājuma stāstiem ir raksturīga skumja, nedaudz depresīva un bezcerīga noskaņa, par ko gan nepārmetu – manuprāt, rakstniece šādu stilu ir pārstāvējusi ļoti labi + es pats zinu no personīgās pieredzes, cik noderīgi (un patīkami) var būt izlikt visas liekās emocijas uz papīra. Visskaidrāk saredzēju šādu rakstīšanas mērķi stāstos “Lellis”, “Augstuma bailes” un “Provinces Euridīče”.
Kā arī pieminēju stāstu aprakstos, visspilgtāk man atmiņā paliks brīvais A. Neiburgas stils, ko viņa ir ieturējusi visos stāstos – brīvi un nesaspringti rakstot, bieži vien rezultāts iznāk daudz labāk uztverams un izjūtams. Analizējot nedaudz plašāk, tēla domas un emocijas tika rakstītas pirmajā vai trešajā personā, ļoti liels akcents tika likts uz tēla viedokli un jūtām, mazāk tieši uz darbiem un rīcību. Manuprāt, labi izdevies modernās literatūras darbs, kaut arī man pašam ir dalītas jūtas uz stāstiem. Parādījās vairāki viedokļi, kam nepiekritu un daži no stāstiem bija tādi, kas man pie sirds negāja. No visiem 15 stāstiem man pašam tā īsti patika tikai četri vai pieci, bet tas subjektīvi. Jebkurā gadījumā, ar lielu interesi iepazinos arī ar šo latviešu literatūras darbu.

Nākamā recenzija varētu būt par kādu Hermaņa Heses vai Fridriha Nīčes darbu. Kad būšu izlēmis, precīzāk to varēs uzzināt pie sadaļas “Nākamais potenciālais grāmatas apskats.

 

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: